Ilgu laiku neko neesmu šeit rakstījusi. Domāju pat, varbūt jāslēdz "bodīte" ciet, viens ieraksts un tas arī viss. Tomēr... varbūt ir vērts turpināt un attīstīt iesākto? Ar kādu noteiktu mērķi. Šobrīd nezinu mērķi, vienkārši šovakar ir vēlme uzrakstīt ko vairāk, nekā tas ietilpst Twitter 140 zīmēs.
Jau ilgu laiku jūtos kā filmas Veronica Decides to Die galvenā varone: manā dzīvē viss "pa lielam" ir kārtībā, viss ir labi - man ir darbs, pelnu pietiekami, esmu vesela, man ir daži patiešām labi draugi... BET. Kaut kā pietrūkst. Dzīves piepildījuma sajūtas. Sajūtas, ka no manas klātbūtnes šeit, uz Zemes, ir kāda paliekoša jēga (nez, vai tāda maz var būt?). To es šobrīd meklēju. Man šķiet, pašlaik turpināšu šeit rakstīt par to, kā man sokas, darot lietas, kas radītu manī sajūtu, ka dzīve ir svētki.
Tad jau manīs, kas no tā visa sanāks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru